Kā tur īsti mūsdienās ir ar to grāmatu lasīšanu? Ne jau tiem, kas lasa ‘piespiedu’ kārtā (jā, jā, tā „debīlā skola“, „sviests“, „kam to vispār vajag?“), bet tiem, kas, neskatoties uz nenoliedzamu sabiedrības degradāciju, tomēr reizēm mēdz lasīt grāmatas (man nav ne jausmas, kur iepriekšējā teikumā vajadzēja un kur nevajadzēja likt komatu, ja kas).
Jūs pērkat vai dodaties uz bibliotēku? Ja nemaldos (šoreiz tik tiešām - ja nemaldos), H.Hese ir izteicis atziņu, ka „ja jūs grāmatu esat izlasījis vairākas reizes, tad to ir vērts arī iegādāties”. Bet kā darāt jūs?
Manā gadījumā (neskatoties uz briesmīgo gramatiku paša sarakstītā tekstā) grāmata ir neatņemama dienas sastāvdaļa. Līdzīgi kā cigarete vai kafija*. Tad nu ir sekojoša shēma, ja vēlos nonākt pie sev interesējoša teksta:
1) mājas bibliotēka;
Ja manis meklētās grāmatas mājās nav, dodos pie otrā punkta:
2) bibliotēka;
Ja pēc izlasīšanas secinu, ka „jā”, tad ir trešais punkts:
3) grāmatnīca.
Protams, reizēm šāda shēma tiek pilnībā ignorēta. Piemēram, Saimona Blekbērna „Domā. Neatvairāms ievads filozofijā” tiks iegādāta. Tur nav variantu. Esmu dzirdējis pārāk daudz atzinīgu vārdu no cilvēkiem, kuru gaume man ir tuva.
Lūk. Kā darāt jūs? Ir shēmas?
*cik banāli un truli teikts.
Pēdējie komentāri