Istabas

Sēžu. Pīpēju. Vārās kafija. Klausos Fidžeraldu.

Vairāk nemaz nevajag.

- muzikālais podkasts: atskaņotas pāris dziesmas no PKI vol.2.

- bonuss materiāls (no nekad nepublicētiem podkastiem) par godu desmitajam / jubilejas podkastam.

Lejuplādēt / Komentēt / RSS

Мы собрали почти все открытки в одном месте. Мы лично видим в их создании смысл. Истинные ценности, чувства и мечты всегда слегка подзасранны. У культурных людей, во всяком случае, так. У русских культурных людей, которыми мы родились и которыми, вероятно, умрем. Если б не было предназначения при рождении, мы бы не занялись этим промыслом. Пускай нам на похоронах сыграют песню Армстронга “Шоу ми зе рива, тэйк ми экросс…”, не знаем как это будет по-английски…

Visas iespējas ir atrodamas šeit:
http://www.belobrovpopov.ru/postcards/default.htm

Manas iecienītākās iespējas: nr.1, nr.9 un nr.13:

* * *

* * *

Liela kolekcija ar hipiju un panku plakātiem, flajeriem un daudz kā cita - http://www.oldhandbills.com/

Var iegrimt uz kārtīgu laika brīdi. Manā gadījumā - rītu. Žēl, ka nav vakars.

Šajās dienās visneapskaužamākais cilvēks noteikti ir Stīvs Maklarens (Steve McLaren). Viņš bija Anglijas futbola izlases galvenais treneris līdz šīs nedēļās ceturtdienai (precīzāk - trešdienas vakaram).

Futbols ir tāda spēle, kurā 22 pieauguši cilvēki spārda gaisa pūsli, mēģinot to dabūt vārtos. Jo labāk to bumbu spārda, jo vairāk tev par to maksā. Kad laukumā ir ‘labas’ komandas, droši var apgalvot, ka ir miljonāru sapulce. Anglijā šī spēle ir ‘neoficiāla reliģija’.

Amizanti. Pats esmu šīs spēles cienītājs jau vairākus gadus. Muļķīgi.

Tā nu sanāca, ka šo trešdien Anglija (vēl Maklarena vadībā) spēlē pret Horvātiju zaudēja ar 2:3, tādejādi nekvalificējoties Eiropas Čempionāta finālturnīram. Protams, no rīta treneri atlaida.

Tā nu - Stīvs Maklarens šobrīd ir neapskaužamā situācijā. Angļu prese ir nežēlīga.

foto no etoday

Kā tur īsti mūsdienās ir ar to grāmatu lasīšanu? Ne jau tiem, kas lasa ‘piespiedu’ kārtā (jā, jā, tā „debīlā skola“, „sviests“, „kam to vispār vajag?“), bet tiem, kas, neskatoties uz nenoliedzamu sabiedrības degradāciju, tomēr reizēm mēdz lasīt grāmatas (man nav ne jausmas, kur iepriekšējā teikumā vajadzēja un kur nevajadzēja likt komatu, ja kas).

Jūs pērkat vai dodaties uz bibliotēku? Ja nemaldos (šoreiz tik tiešām - ja nemaldos), H.Hese ir izteicis atziņu, ka „ja jūs grāmatu esat izlasījis vairākas reizes, tad to ir vērts arī iegādāties”. Bet kā darāt jūs?

Manā gadījumā (neskatoties uz briesmīgo gramatiku paša sarakstītā tekstā) grāmata ir neatņemama dienas sastāvdaļa. Līdzīgi kā cigarete vai kafija*. Tad nu ir sekojoša shēma, ja vēlos nonākt pie sev interesējoša teksta:

1) mājas bibliotēka;

Ja manis meklētās grāmatas mājās nav, dodos pie otrā punkta:

2) bibliotēka;

Ja pēc izlasīšanas secinu, ka „jā”, tad ir trešais punkts:

3) grāmatnīca.

Protams, reizēm šāda shēma tiek pilnībā ignorēta. Piemēram, Saimona Blekbērna „Domā. Neatvairāms ievads filozofijā” tiks iegādāta. Tur nav variantu. Esmu dzirdējis pārāk daudz atzinīgu vārdu no cilvēkiem, kuru gaume man ir tuva.

Lūk. Kā darāt jūs? Ir shēmas?

*cik banāli un truli teikts.

Ziniet, man pašam gribējās to noskaidrot. Skaidrs ir (un bija) viens - vienas atbildes nav (nebūs, nevar būt). Tomēr esmu apkopojis savas versijas, kas ir (un nav) istabas.com. Tātad:

• ^THE ISTABAS.COM ir viena Autors tīmekļa žurnāls, kurā dominē ar kultūru saistīti jautājumi. Autors ir tikai ceļā, lai atbildētu uz jautājumu „Kas ir kultūra?”. Reizēm gadās kļūdas.

• ^THE ISTABAS.COM nav objektīvas informācijas avots, bet gan viena Autora redzespunkts.

• ^THE ISTABAS.COM ir telpa, kas atzīst diskusiju, nekautrējoties no tās sekām.

• ^THE ISTABAS.COM nav mērķis, bet gan ceļš pie mērķa.

• ^THE ISTABAS.COM atbalsta podkasta „Punkts” nokļūšanu līdz klausītājiem.

• ^THE ISTABAS.COM, publicējot video, audio vai teksta fragmentus, negrib aizmirst atsaukties uz avotiem. Ievietošana notiek tikai iepazīšanas nolūkos.

Tagad vismaz tas ir noskaidrojies. Uh…

vai vai vai.

“Nu, tā, man jums ir pavēstāma viena laba ziņa un viena slikta ziņa. Sliktā ziņa ir tāda, ka marsieši ir nolaidušies Ņujorkā un apmetušies Waldorf Astoria viesnīcā. Labā ziņa ir tāda, ka viņi ēd tikai visu krāsu bezpajumtniekus, sievietes un bērnus un čurā benzīnu.”

Kurts Vonnegūts. Cilvēks bez valsts. Rīga: Tapals, 2007. 81. lpp.

Vēl citāti no “Cilvēks bez valsts” - šeit.

Es melotu, ja teiktu, ka ‘forma’ man ir mazsvarīga. Protams, svarīgs ir saturs,  bet atgriezties (es tagad runāju par blogiem) man tomēr liek arī vizuālais izskats, precīzāk, struktūra, kā informācija (var lasīt arī - ziņa, raksts, ‘posts’) tiek sakārtota jūsu tīmekļa žurnālos. Atminos, ka pirms apmēram gada onkulis.com mani bija piesaistījis ne tikai ar informācijas kvantitāti / kvalitāti, bet tieši ar to efektīvo, ērti pārskatāmo bloga vizuālo veidojumu (atminaties? Bija tāds zilās krāsās ieturēts, ar platu ‘pamatkolonu’*).

Šobrīd wordpress.com lietotājiem (pie kuriem pieskaitāms arī es) tiek piedāvāta jauna ‘priekšāstādīšana’*(theme) - The Journalist.

Istabas.com pastāvīgie lasītāji ir ievērojuši, ka es parasti nerakstu par šādām lietām (nemāku, negribu), bet šoreiz šis vizuālais izskats mani ir pietiekami piesaistījis. Būtu interesanti redzēt kādu no latviski saturīgiem blogiem šādā vizualizācijā…

…Blogos, kas ir saturīgāki un noderīgāki par šo.

* lai valodnieki piedod.

Ziniet, mani vairāk nekas nepārsteidz no realitātē notiekošā. Varbūt kaut kas ir mainījies manī, nezinu, pat negribu. Tomēr, ja vēl pirms pieciem gadiem uz daudzām šādām lietām skatījos kā uz fantastiku, kā uz kaut ko nedabiski pārspīlētu, kā uz hiperbolu, tad tagad tas ir normāli. Laikam.

Piemēram, Latvijas aktualitātes (tikai virsrakstos):

• „Vairāk nekā 100 jauniešu pie Rīgas cirka dejo “flash mob” akcijā /video/”;

• „Trīs jaunieši nosmok pirtī”;

• „Vai pie iedzīvotāju mājām svētkos ir izkārti Latvijas karogi?” (šo jautājumu lasot, iesaku savu iekšējo balsi padarīt pavisam naivu, bērnišķīgu, un uzsvaru likt uz „ir izkārti”, protams, neaizmirstot par jautājuma zīmi teikuma beigās);

• „Svētku dienās uguns nelaimēs dzīvības zaudē 13 cilvēki”

Es neizdomāju tos virsrakstus (nopietni). Tādi tik tiešām ir portālā tvnet (uz brīdi, kad es rakstu - ap 1:00 naktī. Otrdiena).

Vēl kas - vajag krutu reklāmas kampaņu? Vēlēšanām? Pasauciet Čaku Norisu!

P.S. Man reiz mēģināja iestāstīt, ka Kurts Vonnegūts raksta fantastiku. O jā O jā.