Я говорил и говорю вместе с Шиллером: «Имей смелость мечтать и лгать». /Ф.Ницше/
Es tomēr vēl neesmu izpildīju vienu solījumu (solījumu sev - tā kā esmu sevi pievīlis. Sevi, jā. Bet nav parādu). Tagad ziņa visai skaidra - esmu dzīvs un nepazudis (nopietni). Jauki.
Pie reizes vēlos izstāstīt vienu interesantu atgadījumu. Sanāca ar e-pasta starpniecību īsu parunāt ar kādu dienvidkorejieti. Pusanas pilsētā norisinājās starptautisks filmu festivāls (Pusan International Film Festival), kurā tika rādīta arī Latvijas filma „Vogelfrei” (par kuru es jau iepriekš rakstīju). Dienvidkorejieti šī filma ļoti sajūsmināja un tika meklēts veids, kā izteikt savas uzslavas kādam no režisoriem vai filmēšanas dalībniekiem. Protams, šis cilvēks nelasa latviski, tamdēļ arī pārprata, nodomājot, ka esmu kaut kādā veidā saistīts ar šīs filmas tapšanu. Aizrakstīju paskaidrojumu (ka neesmu vis un ka tas raksts bija tikai ‘recenzijas-veida’). Īsi parunājām. Iespējams, Latvijas apmeklētākie blogeri ik dienu saņem vēstules vai sarakstās ar lasītājiem no tālākām zemēm, bet man tā sagadījās pirmo reizi. Tamdēļ arī - liels pārsteigums un pat apjukums.
0 Atbildes uz “Atgriešanās un vēstule no Dienvidkorejas”