Istabas

Šķiet tas notika aizvakar vai arī aiz-aiz-vakar. Vairāku cilvēku kompānija un sarunas ‘ne-par-ko’, kas reizēm noved ‘pie-kaut-kā’… Jā, un tieši tad kāds izteica sekojošu informāciju jautājuma formā: „Dzirdēji, ka Izraēlā noķēra skinhedus?”. Ko? Kas? Neveiksmīgs humors? „Nē, nopietni. Redzēju / dzirdēju tur un tur…”.

Tajā pašā vakarā ieskatījos interneta dzīlēs, bet neko šīs informācijas apstiprināšanai neatradu (man vispār pēdējā laikā neiet ar informācijas sameklēšanu internetā). Šodien pavisam nejauši atradu apstiprinājumu:

Izraēlas lielākā laikraksta “Yedioth Ahronoth” pirmajā lapā publicēta sešu jauniešu fotogrāfija, kuri pacēluši rokas nacistu sveicienā. “Neticami,” skan virsraksts.

Policijas preses pārstāvis Mikijs Rozenfelds pavēstīja, ka pavisam arestēti astoņi aizdomās turētie. Tiesas sēdē viņi visi nolieguši saistību ar neonacistu aktivitātēm.

(…)

“Bandas locekļi pieņēma Hitlera ideoloģiju un radīja paši savu unikālu valodu, kas iekļauj mūziku, videoklipus, uzšuves, grafiti un tetovējumus un atspoguļo nacistu ideoloģiju,” teikts policijas paziņojumā. “Bandas locekļi dokumentēja uzbrukumus, kad piekāva nevainīgus un bezpalīdzīgus cilvēkus, kuri piederēja citām minoritātēm.”

Pagājušajā gadā par bandas upuriem Telavivas apkaimē kļuvuši ortodoksālie ebreji, viesstrādnieki, homoseksuālisti un narkomāni.

Bandas locekļi vairākās sinagogās sazīmējuši kāškrustus un uz vienas ēkas līdzās lūgšanu namam uzrakstījuši “nāvi ebrejiem”.

Pēc policijas teiktā, bandai bijušas “ciešas saiknes un sakari ar citām aktīvām neonacistu bandām Vācijā un citās ārvalstīs”.

Pārmeklējot aizdomās turēto mājas, policija atradusi nacistu formas tērpus, Ādolfa Hitlera portretus, nažus, šaujamieročus un sprāgstvielas.

(…)

Izraēlā nevienā likumā nav aizliegts neonacisms, jo likumdevēji nav iztēlojušies, ka šāda situācija varētu rasties.

LETA

via, PostFactum.lv

Neonacisms Izraēlā? Kas šī ir par planētu?

- īsi par notikušo pasākumu iekš „Urban Music Lounge”;

- intervija ar hip-hop izpildītāju Flash’u; studijā arī Gundars (trakaMelodija).

Lejuplādēt / Komentēt / RSS

Solar - a short film by Ian Wharton and Edward Shires.

Neredzēta planēta, divi dažādi vīri, saule, mēness, darbs, mehānisms, sarkanā un zaļā gaisma…

‘Dator-māksla’ - laikam tā to var nosaukt, ja ir akūta vajadzība to kaut kā nodēvēt. Autori ir kreatīvi un ‘ar rozīni’. Filmas izveide un pilnveidošana prasījusi septiņus mēnešus. Viss ir rūpīgi.

Filmu ir iespējams noskatīties tās oficiālajā lapā (spied te). Turpat varat arī izlasīt nedaudz vairāk par filmas autoriem.

A Bushism is any of a number of peculiar words, phrases, pronunciations, malapropisms, semantic or linguistic errors and gaffes that have occurred in the public speaking of United States President George W. Bush and, before that, of his father George H. W. Bush. The term (a neologism) has become part of popular folklore, and is the basis of a number of websites and published books. It is often used to caricature the two presidents.

Wikipedia

Pāris bušismi:

• „NASA vēl joprojām interesējas par kosmosu.”;

• „Pie mums būs visizglītotākie amerikāņi pasaulē!”;

• „Un galu galā viņš (Sadams Huseins) ir tas čalis, kas reiz gribēja nogalināt manu tēti.” (Hjūstona, Teksasas štats; 26. septembris, 2002);

• „Es domāju, ka cilvēki man uzbrūk, jo viņi baidās, ka es pateikšu, ka jūs neesat tik patriotiski, ja jūs neesat reliģiozi… Es to neesmu teicis… Es vienkārši domāju, ka tas tā ir.” („Washington Times”, 12. janvāris, 2005);

• „Es būtu iebrucis Irākā, pat ja tā neeksistētu.” („Press-Telegram”; 21. augusts, 2006);

• „Es domāju, man varētu būt vajadzīgs pārtraukums, lai nokļūtu tualetē. Tas ir iespējams?” (zīmīte, kas adresēta Kondolīzai Raisai ANO samita laikā 2005. gada septembrī).

Pēdējās „pērles” tika novērotas arī Austrālijā - Āzijas un Klusā okeāna reģiona ekonomiskās sadarbības samita laikā - kad Austrālija tika nodēvēta par Austriju un galu galā lielas problēmas radās ar izejas durvju atrašanu. Esmu dzirdējis, ka Umberto Eko pat domā apkopot bušismus (grāmatā?), bet visi mēģinājumi atrast kādu reālu informāciju internetā beidzās bez rezultātiem, tādēļ nezinu, cik ticamas ir šādas runas.

To, ka bušismi ir iekļuvuši un iesakņojušies cilvēkos, var novērot dienu no dienas. Spilgts video-piemērs (kuru daudzi jau noteikti ir redzējuši):

* * * * *

Bija 11. septembris un es devos uz Pasaules Tirdzniecības Centru (baisi?). „Baltijas Pērles” sakarā varu pateikt, ka man atšķirībā no daudziem citiem nevar tik viegli sabojāt vakaru. Es nepārmetu „austiņu problēmu”; esmu jau pieradis pie tā, ka latvietis vienmēr nokavē pirmās piecas minūtes un skraidošās galvas gar ekrānu pazūd tikai ap desmito, kad nu beidzot visi ir iekārtojušies; esmu pieradis arī pie tā, ka latvietis savā būtībā ir ļoti aizņemts - nu nevar viņš izslēgt mobilo telefonu - ja zvanīs, tad zvanīs; un mani nebūt nekaitina, ka mans blakussēdētājs var pa kluso strēbt no azotes izvilkto viskiju mazītiņā pudelītē, lai gan es smēķēt neatļaujos. Utt. Esmu atnācis nobaudīt kino un neļauju citiem man šo vakaru sabojāt. Uz ko tad biju?

„Buržuāzijas diskrētais šarms” ir Luisa Bunjuela (Louis Bunuel) filma, kas mani savaldzināja ar savu satīrisko nostāju pret situāciju un katru konkrēto cilvēku. Jā, melns humors arī ņem savu dalību. Es teiktu, ka filma sastāv no daudzām sirreālistiskām un mākslinieciskām kolāžām, kas savā starpā ir lieliski savienotas.

Mēs redzam, kā Mirandas republikas vēstnieks ar diplomātiskā pasta starpniecību pārvadā narkotikas; kā viņa kompanjoni ar savām sievām un viņu pašu mēģina ieturēt vienas mierīgas vakariņas, bet tas laikam ir nereāli; kā kāds zaldāts prot izstāstīt savus sapņus (tik tiešām - prot), kā mācītājs atlaiž grēkus un paņem rokās bisi…Utt.

„Buržuāzijas diskrētais šarms” izraisa smieklus un pārdomas, tas ir gan absurds, gan pārdomāta koncepcija. Tā ir filma, ko gribās noskatīties vēlreiz.

* * * * *

„Buržuāzijas diskrētais šarms” (“Le charme discret de la bourgeoisie”) / 1972 / Francija, Itālija, Spānija / 102 min / Režisors: Luiss Bunjuels (Louis Bunuel) / Lomās: Fernando Rejs (Fernando Rey), Delfīne Seiriga(Delphine Seyrig), Pols Frankērs(Paul Frankeur), Žans Pjērs Kasels(Jean-Pierre Cassel), Stefānija Odrāna(Stéphane Audran), Mišels Pikolī(Michel Piccoli).

Iekāpju tramvajā. Apsēžos otrā vagona pēdējā, vienvietīgajā sēdeklī ar skatu uz mājām, no kurām attālinos. Braucu. Šķērsojot krustojumu aiz „Bērnu pasaules” novēroju, kā viens policijas buss, ieslēdzot avārijas sirēnu, apsteidz citu, kas kārtīgi gaida zaļo gaismu. Līdzi nav nekā, ko palasīt, nav arī plejeris… plejeris… Bāc! Man vajadzēja paņemt līdzi austiņas! Vēl pirms divām stundām biju lasījis, ka austiņas tiek izsniegtas tikai pret ķīlas maksu… Un aizmirsu paņemt… Laikam pieci… Velns… Vai man ir tas ‘piecītis’ skaidrā naudā vai nav? Ir… Vai nav…Neskatīšos tagad. Negribu. Uz kādu filmu es vispār braucu? Uz kādu filmu es braucu? Kas tā par filmu??? Ā!… Tā jau ir angliski. Šodien austiņas nemaz nebūs vajadzīgas. Labi. Izkāpju no tramvaja un dodos tālāk.

Bet vispār, atmetot tikko teikto, man ir ieteikums visiem „Baltijas Pērles” apmeklētājiem - paņemiet austiņas līdzi. Vismaz vakar iekš Kongresu Nama vēl pat 10 minūtes pirms filmas sākuma bija visai palielas rindas (heh… uz ko? Uz kasēm un uz to vietu, kur laikam izsniedz tās austiņas pret ķīlas maksu vai kaut kā tā). Ņemot austiņas līdzi, ieekonomēsiet laiku.

Lūk.

No šodienas istabas.com būs arī viens no mājokļiem tematiskajam podkastam “Punkts”.

- par “Punktu”;

- par baumu (vienu);

- par gaidāmajiem pasākumiem @ „Urban Music Lounge” un klubā „PULSē”.

Lejuplādēt / Komentēt / RSS

Viena no KBH (Клуб Весёлых и Находчивых) komandām ir devusi sev nosaukumu „Федор Двинятин”. Šī komanda izceļas ar ļoti savdabīgu, no citām komandām atšķirīgu pieeju humoram, izpildījumam un priekšnesumam uz skatuves. Skaties:

Piebildīšu, ka Fjodors Dvinjatins (Федор Двинятин) ir krievu filologs, pazīstams kā viens no izcilākajiem intelektuālās spēles „Что? Где? Когда?” spēlētājiem.

Reizēm cilvēki dažādu iemeslu dēļ pazūd no fotogrāfijām:

* * *

* * * * *

* * *

* * * * *

Šajā interneta resursā (http://www.cs.dartmouth.edu/farid/research/digitaltampering/) var apskatīt visai plašu fotogrāfiju klāstu, kas tika digitāli vai kā citādāk apstrādātas īpaša efekta panākšanai.

Par šo resursu izlasīju šī mēneša RL numurā.

/ Viens no sērijas: „Šis nebūs patīkami. Varbūt nemaz nelasi…” /

„…nesmēķēju un nepatīk, ka citi smēķē…”, „…tos smēķētājus vajag izolēt no sabiedrības…”, „…tie idioti nesaprot, cik stiprā mērā bojā savu veselību…”, „…kad jārunā ar “pelntrauku”, gribās viņam iesist…” utt utt utt.

Un ko tik vēl nesaka.

Klausies, kas atgadījās Orenburgā, Krievijā - 26 gadus vecs vīrietis līdz nāvei piekāva savu 18 gadus vecu sievu. Iemesls - viņš atklāja, ka sieva sākusi smēķēt. Tiesā vīrietis daļēji atzinās nodarītajā, norādīdams, ka nevēlējās panākt tik letālu iznākumu, bet gan gribēja vienkārši sievu pārmācīt. Tiesa vīrietim piesprieda brīvības atņemšanu uz 11 gadiem.

Un cik ļoti Tev nepatīk smēķēšana?