Temperaments (no latīņu temperamentum - elementu kombinācija; no grieķu [te] - vietas apstākļa vārds, [emos] + [perao] - spēks, kuru nosaka vieta un laiks) ir pamata priekšnoteikums cilvēka unikalitātei apkārtējā pasaulē. Man pašam īsti nav skaidrs, kuram no temperamentiem es piederu. Saskatu sevī pa kripatiņai no katra. Bet kādi tad ir tie temperamenti?
Melanholiskais temperaments
Melanholiķiem raksturīga sensitivitāte jeb emocionāls jūtīgums. Viņi ātri apvainojas un ilgi to patur sevī. Melanholiķi ir iekšēji svārstīgi un neizlēmīgi. Šādiem cilvēkiem bieži nepieciešams atbalsts no saviem tuviniekiem un draugiem, lai pārvarētu problēmas. Melanholiķiem vairāk patīkot vientulība nekā daudzu cilvēku sabiedrība, līdz ar to - arī attiecību veidošana ir ilgstošs process. Tā kā melanholiķi bieži vien nesaprot jokus, ir jāpiedomā, kā ar viņiem runāt. Nedrīkst viņu pārtraukt pusvārdā, nikni aizrādīt vai uzkliegt. Komunicēties ar melanholiķi nav viegli, jo viņi parasti ir skumji, pesimistiski noskaņoti, drūmi un nomākti.
Flegmatiskais temperaments
Flegmatiķi ir aukstasinīgi cilvēki, kam piemīt nosliece uz kūtrumu un bezdarbību. Tā kā viņi ir konservatīvi, grūti uzsākt ko jaunu, taču, ja ko uzsākuši, tad veic līdz galam, nerēķinādamies ne ar patērēto laiku, ne grūtībām. Flegmatiķiem pieder īpatnējs runas veids - viņi domā un runā ļoti sīki un detalizēti, vēlas, lai visu smalki izskaidro, parasti uzdod ļoti daudz jautājumu. Šādi cilvēki mēdz būt visai apnicīgi. Neskatoties uz sava veida neērto uzvedību, viņi lēni, bet pārliecinoši iet pretī iecerētajam. Ja flegmatiķis ir nostādījis sev mērķi, tad no tā viņu atturēt ir gandrīz neiespējami.
Holēriskais temperaments
Holēriķiem raksturīga impulsivitāte, viņi rīkojas mirkļa iespaidā. Raksturīgas straujas garastāvokļa maiņas. Šiem cilvēkiem nepieciešama sabiedrība - viņi vēlas būt uzmanības centrā. Bieži konfliktē ar darba kolēģiem - “saku, ko domāju”. Šādi cilvēki ir pārliecināti savos spēkos. Ikdienā ieteicams neizprovocēt agresiju, atcerēties, ka bieži vien holēriķis vēlas izprovocēt, gūt pārsvaru. Svarīgi ir neiesaistīties konfliktos, censties nomierināt holēriķi, vērst viņa uzmanību citā virzienā, jo ir brīži, kad viņi pārspīlē, sadramatizē situāciju. Vienu dienu šāds cilvēks var būt priecīgs, pacilāts, un jau tās pašas dienas vakarā jūtas slikti, ir nikns, agresīvs, konfliktē ar apkārtējiem. Ir vajadzīga liela pacietība, arī nedaudz viltība, lai spētu ar viņiem komunicēt. Holēriķi pēc dabas nav slikti vai ļauni, viņi vienkārši ir aktīvāki savā uzvedībā, tādēļ rodas domstarpību situācijas.
Sangviniskais temperaments
Sangviniķiem raksturīga īpaši attīstīta komunikabilitāte - tieksme pēc saskarsmes ar citiem un veidot labas attiecības. Jautri cilvēki, cerību pilni, prot atstāt labu iespaidu par sevi, uzklausīt otru. Piemīt empātija un iekšējs mierīgums. Jautri, asprātīgi, daudz paziņu, draugu, bet attiecības parasti virspusējas. Ar viņiem ikdienā kontaktēties viegli, bet viņiem ir grūti veikt darbu, kas prasa ilgstošu piepūli un precizitāti. Jāatceras, ka viņi ātri un viegli dod solījumus, bet tikpat ātri tos aizmirst. Viņi ir atsaucīgi jaunām idejām. Tie ir cilvēki, ar kuriem komunicēties ir viegli un tas neprasa īpašu piepūli. Viņi ir gaidīti ciemiņi gan saviesīgos pasākumos, gan draugu pulkā.
Lūk.
Man pašam šķiet, ka piederu pie visiem četriem tikai dažādos periodos. Literatūra gan saka, ka temperaments jau piedzimstot ir bioloģiski nosacīts un nosaka nevis ko, bet kā cilvēks dara.
Un kas esi Tu, lasītāj? Un varbūt Tu zini, kas esmu es?
man grūti pateikt, kurš no šiem es esmu vairāk. internetā ir bijuši testi, bet es neatceros, kurš es biju.
To nevar tā viennozīmīgi apgalvot, principā šāds temperementu iedalījums ir absolūti bezjēdzīgs. Tas tika izveidots pirms aptuveni gadsimta, šobrīd ir izstrādātas daudz dažādas citas teorijas, kurās ir vismaz 16 temperamentu, turklāt dzīves laikā cilvēka temperaments var ievērojami mainīties.
Bez tam, personīgi vairāk sliecos domāt, cik es esmu šādas teorijas pētījis, ka katrs cilvēks ir unikāls, šādi dalījumi noder vienīgi tam, lai klasificētu kaut ko, bet no tā īstas jēgas nav.
vispār jau cilvēka psiholoģijas izzināšanas un kvalificēšana aizsakta daudz senāk - Hipokrāta teorija, piemēram. Tas laikam ceturtais vai piektais gadsimts pirms Kristus, ja nemaldos.
un jā - katrs cilvēks ir unikāls, vismaz - var būt unikāls.
labprāt iepazītos ar citām versijām / teorijām. Varbūt vari nosaukt kādu autoru, grāmatu vai saitu internetā?
bezjēdzīgi? jā, iespējams.
Konkrēti zinu, ka pazīstu vienu sangviniķi. Pats gan esmu kaut kas starp pirmo un otro, bet ar pazīmēm no visiem četriem.
Cik nu man tās saprašanas un zināšanas, ar uzsvaru uz vārdu zināšanas, tad super-mega-hyper izteikts viens tempermenta tips nemaz nav iespējams. Praksē parasti eksistē kombinācijas - Pamatkombinācija(Ekstraverts):S/H vai H/S
Pamatkombinācija(Intraverts):F/M vai M/F
Papildkombinācija(Ekstraverts, Intraverts) S/F vai F/S vai H/M vai M/H
Pretstati (Ekstraverts, Intraverts)S/H vai H/S vai M/F vai F/M. Attiecīgi, tas ir atkarīgs no iegūto punktu skaita testā, kas nosaka kas cilvēka tempermentā ir vairāk vai mazāk izteikts. Ja interesē, to var aplūkot tabulā te. Gribēju vēl piebilst, ka manā uztverē tempermenta tipi noteikti nav vienīgais pamata priekšnoteikums cilvēka unikalitātei apkārtējā pasaulē. Eksistē arī tāda lieta kā vajadzību testi, vajadzību apmierinātības testi, atzinības motivācijas tests(Marlova – Krouna), Vērtīborientāciju tests utt…. un tas viss kristalizē mūsos mūsu unikalitāti, jo bez visiem šiem citiem testiem būtu tehniski iespējami kādi.. uff… pat nezinu pateikt, bet noteikit, ka ne tik daudz variantu. Tempermenta noteikšana vien, manuprāt, bieži vien var radīt un arī rada diezgan maldīgu priekšskatu par cilvēku kā personību.
Mmm un vēl man te pāris linki, kas, škiet, ir saistīti ar tēmu, ātradās teun te
Kā jau visiem citiem cilvēkiem (negribās ticēt, ka kāds ir ieliekams straight vienā temperamentā) man arī ir +/- no katra temperamenta, bet visizteiktāk Flegmatiskais. Ja sakārtot pēc kārtas no vairāk uz mazāk, tad, laikam, šitā sanāk: 1) Flegmatiķis 2) Holēriķis 3) Melanholiķis 4) Sangviniķis.
Plenkij: Danke.
Piekristu visam, ja par visu nešaubītos.
“Tempermenta noteikšana vien, manuprāt, bieži vien var radīt un arī rada diezgan maldīgu priekšskatu par cilvēku kā personību.” - desmitniekā.
Cone: Man likās, ka Tu vairāk sangviniķis :)
Principā šiem sūdiem nevar ticēt, jo cilvēks vienmēr atradīs kādu līdzību jebkurā no šiem tipiem..
Btw. vēl par to bioloģisko piedzimšanu ar nolemtu tempermentu arī nevaru īsti piekrist, kaut arī lielākajā daļā populārzinātniskās literatūras to apgalvo. Manuprāt izmaiņas ir iespējamas, ja cilvēkam ļoti nepatīk tas kāds viņš ir, kā viņs reaģē, īsteno sevi utt. Pārmaiņas ir iespējamas, bet ne ātri un ne visiem. Es savu paziņu lokā, teiksim, nezinu nevienu, kurā būtu tik maz egoisma, ka viņš būtu gatavs mainīt sevī kaut ko tik nozīmīgu un fundamentālu kā tempermentu. Neticu tiem apgalvojumiem, ka dzīves laikā jau viss var maiņities un mainās (tādā formā, ka tas notiek visiem un ja ne visiem, tad katram otrajam jau nu noteikti)
Istabu autors rakstīja:”vispār jau cilvēka psiholoģijas izzināšanas un kvalificēšana aizsakta daudz senāk - Hipokrāta teorija, piemēram. Tas laikam ceturtais vai piektais gadsimts pirms Kristus, ja nemaldos.”
Jā, bet es domāju psiholoģiju kā zinātni, šaubos vai to mēs varam saukt par zinātnisku personības izpēti. Un, jā, ja nemaldos pat temperamentu nosaukumi ir cēlušies no romiešu vārdiem un tajos laikos temperamentu saistīja ar cilvēka iekšējiem orgāniem, asīnīm utt.
“Plenkijs ieliktā pirmā bilde ir klasiskās temperamentu teorijas mūsdienu izpratnes variants, tomēr es drīzāk piekristu tam, ka “Tempermenta noteikšana vien, manuprāt, bieži vien var radīt un arī rada diezgan maldīgu priekšskatu par cilvēku kā personību.” Tā tiešām ir.
Starp citu, minēšu tikko izdomātu piemēru, kā temperamentu izmainīt visiem un ātri. Tas var notikt spēcīga emocionāla pārdzīvojuma rezultātā, piemēram, iekļūstot autoavārijā, cilvēks no jautra un atvērta var kļūt noslēgts un nerunīgs - pārmaiņas notiek ātri un tās var notikt visiem. Protams, ir arī labāki piemēri, turklāt bez šaubām, ka cilvēks pats var savu temperamentu izmainīt, drīzāk pat patiesi būtu, ka cilvēks pats ir vienīgais, kurš var izmainīt, neviens cits to nevar, ja neņemam vērā ārējos apstākļus.
no-one:
mūsdienu zinātnē nepārtraukti tiek akcentēta nepieciešamība lūkoties senatnē. Bet pilnībā akceptēju Tavu uzsvaru (ko sākotnēji nepiefiksēju) par psiholoģiju mūsdienu skatījumā, mūsdienu izpratnes skatījumā.
un par ārējiem apstākļiem: no tiem neaizmukt, vismaz dzīvojot notikumu pilnā vidē. Tātad - mēs varam attīstīties; mēs attīstamies un attīstīsimies, līdz ar to - arī mainīsimies, pilnveidosimies. Un es šobrīd nedomāju tikai temperamentus.
Protams, ka neaizmukt, bet mēs varam uzlabot 1)Savu attieksmi pret ārējiem apstākļiem. 2) Arējos apstākļus.
Par temperamentiem ir diezgan jauki rakstīts wikipēdijā.
http://en.wikipedia.org/wiki/Temperament
http://en.wikipedia.org/wiki/MBTI
Par 16 personības tipirem jeb temperamentiem ir te.
http://www.16types.com/Request.jsp?hView=DynamicPage&Content=The16Types
Vēl neilgi pirms skolas beigām bioloģijā pildījām tipu noteikšanas testu. Manējais teica, ka esmu holēriķe un es tam piekrītu, bet nenoliedzami, ka nevar visus pasaules cilvēkus saskaldīt 4 daļās. Jā, katrā no mums kādas īpašības dominē pār citām, bet katrā arī pa nelielai druskai no visa.:)
no-one: sešpadsmit tipu teorija interesanta..paldies par linku. (thumbs up!)
Pag, pag.. beatriche, bet ko tu īsti domāji ar vārdiem - saskaldīt cilvēkus 4 daļās? Es pilnīgi samulsu. + no-one, ieliku bildi vizuālajam materiālam, jo tas, manuprāt, gana efektīvi papildināja manis teikto. Vēl mani ļoti ieinteresēja kādas fundametālas alternatīvās psiholoģijas teorijas. Varbūt kāds var iemest kādu linku, grāmatu.. jebko. Starpcitu, uzskatu, ka piemērs par kādu emocionālu satricinājumu dzīvē, kas varētu mainīt tempermentu ir gana aplams, jo parasti jau nemainās un nemaz nevajadzētu mainīties tempermentam, bet gan vairāk tādām lietām kā rakstura īpašību akcentācijām (H.ŠMIŠEKA tests - piemērs te), vajadzību apmierinātības zonai (piemērs te) un tas diemžēl vai par prieku nav nekā tieši saistīts ar tempermentu tipiem..
Un te vēl mazs vizuāls materiāsl par to kā tempermentu tipi izpaužas un tiek skaidroti centrālajā nervu sistēmas kontekstā.
Un te” vēl mazs vizuāls materiāsl par to kā tempermentu tipi izpaužas un tiek skaidroti centrālajā nervu sistēmas kontekstā.
Vistuvāk patiesībai ir melanholiķis…
Melanholiķe.Vienmēr esmu bijusi.Laika gaitā nekas nav mainījies.
Esmu holēriķis , bet piekrītu tam, ka nevar būt viens izteikts tips..Mums mācīja par visādiem Dionīsijiem, Epimentejiem, Apoloniem, gļotām, asinīm…kaut kāds sviests…Pie tam uzskatot, ka visu mūsu eksistenci nosaka personības tipi…Es tā neuzskatu, bet tam lektoram jau neko nevar pateikt pretī, šķiet, ka cirvis lidos pierē…
Vienkārši sanāk absurds ka pedagogi sludina par dzīves pamatu pamatiem -humānismu,pārējie atkal savu…:))