Šķiet, ka Sokrāts teica: „Lai arī ko tu izvēlētos, tev vienalga būs jānožēlo”. Un tā tas ir. Un tas man džinkst galvā visu rītu. Personīgais, uz sevi attiecināmais vienmēr nomāc visspilgtāk, vai ne? Man atliek vēl viena stunda, lai izdarītu būtisku izvēli… laikam jau, ka būtisku (heh…). Un es jau tagad nožēloju, ka neizvēlējos ko citu, lai ko es galu galā izvēlētos. Phu… Kaut kāds murgains kalambūrs.
p.s. vakarā būs posts par narkotikām, mūziku un bohēmu. Nopietni.
Man smagā rītā, manuprāt, jaunu ierakstu galīgi nevilktu taisīt.
Pirmo reizi dzirdu, ka Sokrats būtu teicis ko tādu…
Bet, runājot par izvēli, vēl sliktāk būtu neizvēlēties neko, jo tad būtu jānožēlo divreiz* vairāk (*skaits atkarīgs no izvēļu daudzuma). Būs kedā ;)
prieks par cilvēciskumu autora ierakstā. izvēle, manuprāt, rakstāma ar lielo burtu.
simbel: aizbēgot un neko neizvēloties, var mēģināt aizmirsties. vismaz uz brīdi. šķietams miers. mānīgs.
ir gan teicis, varu sameklēt avotu, ja ticamības moments nav :)
gandrīz iekļuvu mācīties turpat, kur Tu starp citu :) bet galu galā izvēlējos ko citu.
sensenmans: prieks par cilvēciskumu komentārā par cilvēciskumu autora ierakstā.
Iespējams, ka ar lielo burtu gan. Zin’ kā - miega trūkums, steiga utt - daudz kas paliek nepārdomāts.
Bet attaisnoties protam :)
Es nestrīdos, vienkārši interesanti, jo nekas tāds nav dzirdēts. Būs jāatsvaidzina zināšanas par to večuku :)
Starp citu, ceru, ka nu jau tev ir labāk!
love and peace, dude…
Jā, Paldies. Ir labāk.
Es jau ar’ nestrīdos. vnk uzticos savai atmiņai. man bez viņas maz palika, kam uzticēties.