Istabas

… Protams, ka britu rakstnieka un dramaturga Džefa Nūna (Jeff Noon) romāns „Dziesma asinsstraumē” nav tikai par to.

Konservatīvie saķer galvas un vaimanā: „Ak, dievs! Kas tas ir?”

Romāna notikumi norisinās Mančestrā. Kāds basists un izbijis narkomāns Eljots spēlē mūzikas klubos un krogos kopā ar dažādiem mūziķu kolektīviem. Pēkšņi Viņš nokļūst jaunas, ļoti potenciālas grupas sastāvā, kuras arsenālā ir unikāla mūzikas veidošanas tehnoloģija. Grupa izdzīvo bohēmu ar spilgtu muzicēšanas kaisli, kā arī narkotisko vielu klātbūtni. Kolektīva iekšienē norisinās gan izteiktas draudzības, gan mīlestības un kaisles cienīgi notikumi, kuri robežojas ar smalku psiholoģisku epopeju, kas katram dalībniekam aizrit citādāk.

Romāna lūzuma punkts - no grupas aiziet bundzinieks. Skan amizanti? Nu jā, iespējams, ikdienā tas nav kulminācijas cienīgs notikums, bet „Dziesmā asinsstraumē” ir pavisam citādāk - ir sarežģīti, dziļi psiholoģiski iemesli, ir satraucošs viņa(bundzinieka) meklēšanas (iespējams, nemeklēšanas) process un ir baiss atrisinājums. Kāpēc es neko neprecizēju? Savādāk Tev vai Jums nebūs interesanti lasīt šo daiļdarbu (ja, protams, izdomāsiet to darīt).

Nevar nepieminēt autora vienreizēji savdabīgu rakstības stilu:

ikvienam mazam mīlas brīdim ir koncentrēts tonis / saglabāts īpašs / filtrēts, attīrīts un uz mūžiem ierakstīts sirdī, kas ir nakts melnā lentes spole

savāda mīla / nekad nav pārrunāta, tikai darīta / nekad nav atzīta, tikai izpildīta / apturētos brīžos, šur un tur / un šur un tur / un šur / un tur / naktij iestiepjoties tālu rītā / viena spēcīgas kaisles nakts, žņaudzošas rokas apslāpēta / un glabāta noslēpumā, pat no mums pašiem / slepena un zagta, pat no mums pašiem / bet gana bagāta, par spīti visam / pilnīgi noteikti gana bagāta man

tāpēc ka tu zini, kā tas ir, kad satumst / kā mēs atrodam mīlu, kur mēs to atrodam

vai arī mēs to zaudējam

vai arī vispār to nekad neatrodam

Valoda ir daudzveidīga, piepildīta ar terminiem un slengu. Ir arī asprātīgas vārdu spēles, piemēram:

es skatos / un viņš skatās uz mani, kas skatās / un es skatos uz viņu, kurš skatās uz mani, kas skatās

„Dziesma asinsstraumē” ir literāri muzikāls ceļojums, kas veido melodijas lasītāja galvā. Daiļdarbs ir skarbs, mistisks, narkomānisks un brīvs. Un baiss. Un visai baiss.