Par Kurtu Vonnegūtu (Kurt Vonnegut) ir daudz runāts, bet šķiet, ka šoreiz vēl kā nekad, lielums „daudz” ir absolūti abstrakts. Paskatīsimies no neierastāka skatu punkta.
Kurts Vonnegūts ir gana ekranizēts, un es šeit pieminēšu tikai tās filmas, kuras tapa pēc pazīstamāko grāmatu motīviem. Jā, subjektīvi.
Ardievu, melnā pirmdiena!
Grāmata „Čempionu brokastis jeb ardievu, melnā pirmdiena!” dienas gaismu ieraudzīja 1973. gadā. Pats autors izteicās, ka „šī grāmata ir mana dāvana sev pašam piecdesmit gadu jubilejā”, piebilstot, „Es esmu ieprogrammēts piecdesmit gadu vecumā uzvesties kā bērns - apsmiet amerikāņu himnu, zīmēt ar flomāsteru nacistu karogus, pakaļu caurumus un daudz ko citu”. Romāna vadlīniju veido Kilgora Trauta un Dveina Hūvera savstarpējās attiecības, kas daiļdarba beigās noved pie satikšanās uz šīs „bojāejai nolemtās planētas”. Kurts Vonnegūts nevar atstāt vienaldzīgu, un romāns „Čempionu brokastis” ir īpaši spilgts autora daiļradē, pateicoties izteiktai ironijai, melnajam humoram, neizzūdošai nolemtības sajūtai un, protams, atziņām.
Filma „Čempionu brokastis” („Breakfast of Champions”) pirmo reizi tika izrādīta 1999. gadā… Brūss Villiss (Bruce Willis) Dveina Hūvera lomā un Alberts Finnijs (Albert Finney) Kilgora Trauta lomā. Nepārliecinošs sniegums, bet jāņem vērā sarežģītības pakāpe. Romānā notiek Kurta Vonnegūta monologs (drīzāk - dialogs ar lasītāju), kas veido tik ļoti nepieciešamo saiti, kura padara daiļdarbu interesantu, aizaujošu un saistošu. Diemžēl filmā šīs saites pietrūkst.
Politiķi nav lasījuši Vonnegūtu
„Māte nakts” pirmoreiz tika publicēta 1961. gadā. Tā stāsta par kādu amerikāni, kas pēc pirmā pasaules kara pārceļas uz Vāciju un kļūst par ievērojamu nacisma propagandētāju, publicistu, lugu autoru, radio diktoru. To redz un tā uzskata visa pasaule. Patiesībā Viņš ir ASV slepenais aģents, kas nacistisko runu, publikāciju, radio reportāžu veidā ziņo šifrētu informāciju. Vēlāk, pēc kara, Viņš šo patiesību nespēj pierādīt. Tā nu galvenais varonis beigu beigās nonāk cietumā un gaida, kad viņu tiesās ar nāves sodu.
Ja mūsu politiķi būtu šo grāmatu izlasījuši, par čekas maisu atvēršanu nebūtu ne runas.
Filma „Māte nakts” („Mother Night”) uz ekrāniem parādījās 1996. gadā. Galveno varoni attēlo Niks Nolte (Nick Nolte). Šīs filmas režisoram Keitam Gordonam (Keith Gordon) ir izdevies sajust nianses. Drāma nav tikai problēmu un konfliktu apkopojums un režisors to parādīja ar epizožu smalkumu un ļoti akurātu darbu. Vienā no filmas fragmentiem mēs redzam arī pašu Kurtu Vonnegūtu. Iekš imdb Viņa loma ir nodēvēta par „Sad Man on Street”…
Manī šī ekranizācija paliks kā visspilgtākā, un es pat nespēju atbildēt uz jautājumu - kāpēc? Iespējams, tamdēļ, ka grāmata nesastāv no tik liela daudzuma humora (kaut vai - melnā humora), cik vairums citu. Iespējams, tamdēļ, ka filma man likās tik sasodīti skumja… Bet baudāmi skumja…
Drēzdeni atceroties
„Lopkautuve nr. 5 jeb Bērnu krusta karagājiens”, iespējams, ir Kurta Vonnegūta pati pazīstamākā grāmata. Tā nāk klajā 1969. gadā un kļūst par tobrīd absolūto līderi „New York Times” bestselleru sarakstā.
Romāna galvenais varonis - ceļotājs laikā - Billijs Piligrims piedzīvo Drēzdenes bombardēšanu, kas notika Otrā pasaules kara izskaņā un par kuru vēsturnieki piemin salīdzinoši reti.
Drēzdenes bombardēšanu piedzīvoja arī Kurts Vonnegūts.
1972. gadā grāmata piedzīvoja ekranizāciju, kas visai tuvu atbilst grāmatas tekstam. Šī ir filma, kuras interpretācija no komēdijas līdz traģēdijai ir īpaši individuāla. Es gandrīz nesmaidīju.
Uzņemties filmēt filmu pēc tik izcilas un apbrīnojamas grāmatas motīviem ir liela atbildība. Filmas režisors Džordžs Rojs Hils (George Roy Hill) par šo filmu ieguva Kannu filmu festivāla žūrijas balvu.
ETC.
Kurts Vonnegūts nomira šī gada 11. aprīlī. Viņa meita Edija Vonnegūta raksta: „I never expected Kurt to actually die. He was supposed to break the code and live forever.” (atsauce). Tā gadās. Šobrīd Roberts B. Veids (Robert B Weide) strādā pie dokumentālās filmas „Kurt Vonnegut: American Made”, kas dienas gaismu varētu ieraudzīt 2009. gadā.
„Dzīve ir dažkārt patiešām jocīga. Bet dažkārt nemaz nav”. Kurts Vonnegūts. „Kaķa šūpulis”.
Interesants raksts. Es tomēr pieturēšos pie Vonnegūta grāmatas formātā.
riktīgi labs raksts. piedodiet, ka esmu sists tik daudz ar stulbumu, ka nemaz nezināju, ka vonnegūts ir ekranizēts. īstenībā, to es pat nespēju iedomāties. un joprojām nespēju. mēģināšu sameklēt un noskatīties. paldies par infu.
Vēl šogad pirms 12.ās klases piebeigšanas pasaules literatūrā iepazinos ar Kurtu Vonnegūtu. Autors aizgāja viņsaulē tieši tad, kad pārrunājām pašu izlasītos darbus.
Es pati izlasīju tieši “Čempionu brokastis” jeb “Ar dievu, melnā pirmdiena!”. Grāmata ir saistoša, rakstīta klasiskā Vonnegūta piekoptā alegoriskā, fantastiskā simbolisma stilā, nodaļas, kuru īstenībā viņa romānos parasti nemaz nav, sadalītas mazos gabaliņos, kas varētu būt izkārtoti jebkādā secībā un romāns neko tā nezaudētu. :)Filmu neesmu redzējusi, bet nevaru iedomāties, vai tādus romānus, kādus rakstīja K.Vonnegūts, vispār var pienācīgi ekranizēt un vai tas maz ir vajadzīgs..:)
Palieku pie grāmatām, bet intereses pēc gan filmu tomēr mēģināšu sadabūt.
Paldies par rakstu.
Grāmatas ir labas.
Paldies par atsauksmēm.