Istabas

„Cilvēks bez valsts” ir Kurta Vonnegūta jaunākā latviski izdotā grāmata. Vēl jāsagaida „Māte nakts” (grāmata ir pārtulkota, bet pavecā izdevumā; ir pieejama bibliotēkās, bet ar iegūšanu savā īpašumā ir pagrūti. Ja nu vien, meklēt antikvariātā…), „Lopkautuve nr.5″ (tas pats, kas ar „Māte nakts”) un, protams, īsie stāsti un publikācijas, un vēl, un vēl…

Kurts Vonnegūts rakstīja tā, ka citēšanas vērts ir katrs teikums. Lai izietu no situācijas un minimāli iepazīstinātu ar šo grāmatu, es pieminēšu tikai pāris nodaļu pirmās rindkopas:

• “Vai jūs zināt, kas ir nūģis? Kad es pirms 65 gadiem Indianapolisā mācījos Šortridža vidusskolā, par nūģi sauca čali, kas iestiprināja sev pakaļā zobu protēzi un ar to koda nost taksometru aizmugurējo sēdekļu apšuvuma kniedes. (Un par nāpsli sauca čali, kas ostīja meiteņu divriteņu sēdekļus.)”

• “Lūk mācību stunda rakstīšanas mākslā.
  Pirmais likums: nelietojiet semikolus! Tie ir transvestīti hermafrodīti un neizsaka absolūti neko. Tie rāda tikai un vienīgi to, ka jūs esat mācījies koledžā.”

• “Labs ir, tagad mazliet izklaidēsimies. Parunāsim par seksu. Parunāsim par sievietēm. Freids teica, ka viņš nezinot, ko sievietes grib. Es zinu, ko sievietes grib: daudzus cilvēkus, ar ko runāties. Par ko viņas grib runāt? Viņas grib runāt par visu ko.”

• “”Izturieties pret citiem tā, kā jūs gribētu, lai viņi izturas pret jums!” Daudzi domā, ka šos vārdus ir teicis Jēzus, tāpēc, ka tie ļoti izklausās pēc viņa vārdiem. Taču patiesībā tos teica ķīniešu filozofs Konfūcijs piecsimt gadus, pirms parādījās visdižākais un cilvēciskākais no visiem cilvēkiem - Jēzus Kristus.”

• “Nu, tā, man jums ir pavēstāma viena laba ziņa un viena slikta ziņa. Sliktā ziņa ir tāda, ka marsieši ir nolaidušies Ņujorkā un apmetušies Waldorf Astoria viesnīcā. Labā ziņa ir tāda, ka viņi ēd tikai visu krāsu bezpajumtniekus, sievietes un bērnus un čurā benzīnu.”

Lūk. Varbūt ieinteresēja, varbūt dosieties uz grāmatnīcu un iegādāsieties. Grāmata maksā ap 5 Ls (pirku “Valterā un Rapā“). Tas ir tā vērts.