http://istabas.com
Beidzot izdevās mājas apstākļos / mierīgi izbaudīt Pedro Almodovaras (Pedro Almodóvar) pagāšā gada filmu “Volver“. Iepriekšējie mēģinājumi izgāzās, jo, mistiskā kārtā, visu laiku kaut kas iztraucēja mierīgu noskatīšanos.
Filma aizrāva; Skatījos vienā elpas vilcienā. Patīkami savīts reālisms / fantāzija. Filma runā ar skatītājiem un stimulē viņus domāt līdzi. Tas nav mazsvarīgi.
Iesaku noskatīties, ja kas.
No 2.maija līdz 3.jūnijam Rīgā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (atrodams Skārņu ielā) var apskatīt Filipa Halsmana (Philippe Halsman) izstādi “Filips Halsmans. Fotogrāfijas. Francijas personības 1934-1960″.
Noteikti izmantošu iespēju. Iespējams, pat šonedēļ.
Sīkāku informāciju var iegūt iekš Festivāla Francijas pavasaris oficiālās mājas lapas.
“Kas ir svarīgāks, lai gūtu panākumus: talants vai uzcītība? Bet kas ir svarīgāks velosipēdam: priekšējais vai pakaļējais ritenis?” /B.Šovs/
Spensers Tuniks (Spencer Tunick) iemūžināja 18 000 kailu brīvprātīgo.
… krievu valodā atrodama šeit.
Tik daudz… Bez maz vai jāsaka, ka katrs sev kaut ko var atrast.
Peja - Wlasciwy Wybor
Vakar internetā netīšām atradu jaunu dziesmu no Kacta’s - “Голос брехуна”.
Dziesma ne-uz-manu gaumi, bet piefiksēju sev, ka patīk Влади pants - kaut kā sajutu attieksmes atšķirības no iepriekšējām Viņa dziesmām.
Dziesmu pilnīgi legāli var lejuplādēt @ rap.ru (Tiešais links uz dziesmu).
“Zvirbulis jūt līdzi pāvam viņa smagās astes dēļ.” /R.Tagore/
Sanāca uz neilgu laiku iemaldīties Latvijas Filmu maratonā, kas šodien no 12:00 līdz 24:00 aizrit kinoteātrī “Rīga”.
No tā, ko redzēju, visvairāk piesaistīja Ināras Kolmanes režisētā dokumentālā filma “Mans vīrs Andrejs Saharovs”. Filmas pamatu veido intervija ar Andreja Saharova sievu; Viņas atmiņas un atstāstījumi, kā arī intervija ar M.Gorbačevu. Šī filma parāda dzīves stāstu, kas no atzīta padomju režīma akadēmiķa un intelektuāļa statusa noved līdz spilgtam totalitārisma kritizētājam. Filma rosina uz pārdomām un diskusijām. Ievadā izskan frāze / jautājums no Kurta Vonnegūta romāna “Laikatrīce”:
“Tagad iedomājieties, lūk, ko: viens vīrs rada ūdeņraža bumbu paranoidālās Padomju Savienības arsenālam, pārliecinās, ka tā darbosies, un pēc tam dabū Nobela miera prēmiju! Šī visnotaļ reālā persona, kas būtu Kilgora Trauta stāsta cienīga, bija nelaiķa fiziķis Andrejs Saharovs.” (iespējams, atmiņa prātā paturēja neprecīzo rindkopu, bet filmas sākumā esošā frāze noteikti ir no “Laikatrīces” un izskan šādā kontekstā / tonī).
Vērtēt paradoksus vai komentēt vēsturi nav tas, ko es atļaujos, un šeit laikam gan jautājums par “būt vai nebūt” ir vairāk retorisks, nekā konkrēts.
Lai nu kā - ja ir izdevība, iesaku noskatīties šo dokumentālo filmu. Nebūs lieki.
Vakar iegādājos istabas.com. Šonakt šo to nedaudz pamainīju / pievienoju / noņēmu. Rezultāts ir vienkāršs un sekojošs: lai nokļūtu uz šo blogu jums vajadzēs iegaumēt tikai –> istabas.com.
Ja pareizi saprotu, tad arī visas vecās saiknes netiek iznīcinātas un pāradresējas automātiksi - tātad nekādām problēmām būt nevajadzētu.
Ja nu pamanat kaut kādu kļūdu / nepilnību / vai arī - ir kas cits sakāms, to droši var darīt komentāros.
Paldies par uzmanību.
p.s. Eju gulēt.
Pēdējie komentāri