Istabas

„Es domāju tā: lai visparastākais notikums pārvērstos par piedzīvojumu, vajag – un ar to pietiek – sākt to stāstīt”.

Pēdējā laikā mēģinu savas dienas/nedienas saplānot tā, lai katru dienu atrastos brīdis noskatīties vismaz vienu filmu. Dažas no šonedēļ redzētajām (ar īsiem, svarīgiem/mazsvarīgiem komentāriem):

Mulholland Dr. – traki. Deividam Linčam (David Lynch) piemīt unikāla spēja ieintriģēt un ieinteresēt skatītāju. Skatījos uz DVD, bet neiedrošinājos nospiest pauzi kaut lai aizietu ievārīt tēju vai kafiju. Pēc filma noskatīšanās iedomājos, kas notiek režisora galvā un sapratu, ka negribu/nevaru iedomāties… Jā, Deivids Linčs ir arī šīs filmas scenārists… Kur rodas šīs idejas?

The Abandoned – vīlos. Vāja eiropeiska emulsija ar jūtamu štatu akcentu. Nepārliecinoša aktieru spēle. Rezultātā: nevelk nedz uz Holivudas, nedz neatkarīgo kino. Šādas šausmu filmas manī vairāk izraisa smaidu par muļķīgajiem efektiem un amizantām scēnām, un ļoti reti spēj iedvest šausmas/vēlmi sekot līdzi filmas gaitai, neatraujot acis no ekrāna. Jāatdzīst, ka filmas idejas un sižetiskais izklāsts šķita interesants, bet šādā izpildījumā – nē, paldies.

The Painted Veil – skaists stāsts, kinolentēs iemūžināts. Edward’a Norton’a pārliecinošā aktiera spēle palika atmiņā jau no „American History X” un „Iluzionista”. Starp citu – galvenajā sieviešu lomā redzama Naomi Watts’a, kas atveidoja galveno varoni arī tikko pieminētajā Mulholland Dr.

Jaunnedēļ plānoju tuvāk iepazīt Kena Rasela (Ken Russell) daiļradi.

„Viņi iedomājās, ka ir brīvi, bet neviens nekad nebūs brīvs, kamēr pasaulē vēl būs nelaimes.”

Cik digitāli. Ļoti iespējams, ka jau mūsu paaudze piedzīvos laiku, kad cilvēks strādās, atpūtīsies, komunicēs, mācīsies, gulēs utt tikai pie interneta.

“Need help expressing your love?” - Poem Generator.

Cilvēks, kas nav dzirdējis par Džonu Lennonu, ir izņēmuma gadījums, nevis norma. Tomēr pieņemu, ka par vienu no Viņa dēliem - Šonu Lennonu (Sean Lennon) - ir dzirdēts pavisam maz.

Vakar-vakarā acis nejauši uzdūrās uz diska oranžajos toņos. Uz tā bija ir rakstīts: “Sean Lennon into the sun“. Pagājuši jau vairāki gadi, kopš tas tika noklausīts pirmo reizi. Un, lai gan neesmu pilnībā uz viena viļņa ar šādu mūziku, iedomājos, ka tieši šī noskaņa iederas garās dienas un mierīga vakara kulminācijā. Nekļūdījos.